HĀPSALAS SENĀS MŪZIKAS FESTIVĀLS 2024: vēsture, vēriens un kvalitāte

Lai gan pēdējos gadsimtus Hāpsala ir labi zināma kā iecienīta kūrortpilsēta, tomēr senās mūzikas festivāla kontekstā noteikti ievērojama ir tās vēsture. Hāpsala (A.D.1279) ir bijusi nozīmīgs terra Mariana (Marijas zeme) centrs, Sāmsalas-Vīkas bīskapijas pilsēta. Mans atklājums jeb vienkārši kārtējais nezināmais fakts: 16. gadsimta otrajā pusē Sāmsalas-Vīkas un Kurzemes bīskapijas pārvaldīja dāņu princis Magnuss no Oldenburgas, saukts arī par Livonijas karali, titulēts kā: Magnus, no Dieva žēlastības Livonijas karalis, igauņu un latviešu zemju kungs, Norvēģijas troņmantnieks, Šlēzvigas, Holšteinas, Stormarnes un Ditmares hercogs, Oldenburgas un Delmenhorstas grāfs. Vienmēr priecājos par faktiem, kas iedod burtiskā nozīmē lielu mērogu un ceļ pašapziņu, lai gan, visticamāk, man nav iemesla identificēties ar kādu no augstākminētajiem Livonijas karaļa tituliem. Interesants fakts ir arī tas, ka Magnuss tika apbedīts (1583) Piltenes baznīcā, tomēr teju gadsimtu vēlāk (domstarpību dēļ mantojuma jautājumos) tika pārapbedīts Dānijā, Roskildes katedrālē.

Mūzikas vēstures kontekstā Hāpsala manā redzeslokā ir nonākusi vairākkārtīgi. Pavisam negaidīti pirms pāris gadiem turēju rokās komponista Jēkaba Mediņa partitūras “Leģenda” manuskriptu ar parakstu: Haapsalu, 16.07.1909. Viegli pieejamā informācija ir diezgan skopa par latviešu mūziķu gaitām Hāpsalā, bet šķiet, ka Marijas Mediņas sastādītajā monogrāfijā (1982) par Jēkabu Mediņu ir lasāma īsa atmiņu alūzija par skaisto laiku Hāpsalā. Vairs neatminos, kur esmu lasījusi arī par brāļu Mediņu muzicēšanu Hāpsalā.

Tāpat noteikti kāds būs dzirdējis, ka komponists Pēteris Čaikovskis 1867. gada vasarā atpūšoties Hāpsalā, izdzirdējis igauņu tautasdziesmu Kallis Mari, kas vēlāk izmantota 6. simfonijā. Hāpsalā tapis arī operas “Vojevoda” cēliens un vēlāk klaviercikls “Atmiņas no Hāpsalas”. Ar faktiem par P. Čaikovski Hāpsala lepojas, katru gadu aicinot uz Hāpsalas Čaikovska festivālu vai jebkurā citā laikā Šokolādes promenādē ir iespēja piesēst uz īpašā Čaikovska piemiņas soliņa. Tā ir vieta, kur pats komponists vērojis gulbjus un saullēktu.

Bet tā pa īstam Hāpsalu par šīs vasaras galamērķi izvirzīju neseno Mūzikas akadēmijas doktorantūras studiju laikā, kad bija iespēja pavisam šaurā lokā iepazīties ar izcilo viesprofesoru, mūzikas vēsturnieku un diriģentu Tomasu Sītanu (Toomas Siitan). T. Sītans ir Hāpsalas senās mūzikas festivāla dibinātājs un mākslinieciskais vadītājs. Pirms sešiem gadiem festivāla komandai pievienojās arī klavesīniste, viena no ansambļa Floridante dibinātājām Sāle Fišere (Saale Fischer), kura ieņem festivāla ģenerālmenedžeres amatu.

Diezgan daudzos sasniegumos esam ieraduši salīdzināties Baltijas valstu starpā, tomēr senās mūzikas kontekstā mūsu reģionam daudz nozīmīgāks ir Ziemeļvalstu mērogs, meklējot kopīgo vairāk ar igauņiem nekā lietuviešiem, kas diezgan lielā mērā ir saistīts ar reliģisko kontekstu un konfesionālo piederību [pamatā] luterānismam. Jebkurā gadījumā, lai arī kādu reģionālo, konfesionālo vai citu mērauklu izmantotu, Latvija ir jaunākā māsa gan Baltijas valstu, gan Ziemeļvalstu regulāru un nepārtrauktu senās mūzikas festivālu ģimenē. [labi, turpināsim salīdzināties Baltijas valstu starpā (: / īsumā: Igaunijā un Lietuvā senās mūzikas festivāli notiek jau kopš 1980.tajiem, Latvijā tikai kopš 1990.tajiem].

Hāpsalas senās mūzikas festivāls pirmo reizi notika 1994. gadā, un jau vairāk kā 30 gadu garumā festivāla mākslinieciskais vadītājs ir Tomass Sītans. Starptautiskā festivāla mākslinieku un programmu hronika ir iespaidīga. Pēdējā festivāla desmitgadē viesojušies pasaules atzītākie senās mūzikas ansambļi: Graindelavoix, Vox Luminis, Camerata Øresund, La Grande Chapelle, Cappella Pratensis, Concerto Copenhagen, Jupiter Ensemble, kā arī solo mākslinieki: Paolo Pandolfo, Jordi Savall, Andrew Lawrence-King, Jean Rondeau, Thomas Dunford un daudzi citi. Festivāls ir nozīmīga platforma arī igauņu senās mūzikas entuziastiem – koncertos regulāri uzstājas ansambļi Floridante, Vox Clamantis, Studio Vocale, kā arī vietējo spēku festivāla orķestris un koris. Līdz šim atklāšanas koncertā skanējušas oratorijas, pasijas, kantāšu cikli, lielās motetes etc. Festivāla programma ikreiz ir piesātināta ar aktivitātēm, piedāvājot arī lekcijas un meistarklases jaunajiem profesionāļiem.

2023. gadā festivāls tika iekļauts BBC Music Magazine Eiropas labāko klasiskās mūzikas festivālu TOP sarakstā, kas ir vērā ņemama atzinība. Kopš 2024. gada Hāpsalas senās mūzikas festivāls ir arī lielākā Eiropas senās mūzikas tīkla (EEMN) REMA biedrs [šeit gan varam būt lepni, ka, pateicoties Ainai Kalnciemai ar Starptautisko Baha kamermūzikas festivālu, Latvija REMA-EEMN biedrs ir jau kopš 2006. gada].

Jāsāk ar to, ka festivāla notikumu vietas ir ļoti īpašas. Tradicionāli atklāšanas koncerts notiek Hāpsalas pils kompleksā, kas ir unikāls 13. gadsimta arhitektūras ansamblis, ko veido pils un baznīca [vienīgais, kas nāk prātā salīdzinājumam, ir Lielstraupes pils ansamblis Latvijā]. Gājiens cauri pils pagalmam uz kādreizējo Sāmsalas-Vīkas bīskapijas galveno baznīcu, kad ekskursantiem ieeja jau slēgta, ir sava veida procesija pagātnē, kas tik labi sagatavo koncertā gaidāmajai atmosfērai.

#

Šī gada festivāla atklāšanas vakarā izskanēja Georga Frīdriha Hendeļa oratorija “Izraēļi Ēģiptē” jaunas igauņu dziedātāju apvienības Tumult Ensemble [dibinātājs ir nīderlandiešu izcelsmes diriģents Lodewjik van der Ree, bijušais Igaunijas filharmoniskā kamerkora kormeistars, 2020–2023], Hāpsalas festivāla orķestra un Latvijā labi zināmā britu diriģenta Stīvena Leitona izpildījumā.

G. F. Hendelis ir angļu oratorijas pamatlicējs (c.1730) [šī atsauce nepārprotami attaisno arī uzaicinātā diriģenta Stīvena Leitona izvēli]. 1738. gadā aizsāktā G. F. Hendeļa sadarbība ar dzejnieku Čārzlu Dženensu (Charles Jennens) rezultējās ar oratorijām, kas balstītas Bībeles sižetos.1739. gadā tapušas divas oratorijas pēc Bībeles: “Sauls” un drīz sekoja divdaļīgā oratorija “Izraēļi Ēģiptē” bez sākuma [koncerta aprakstā Tomass Sītans norāda, ka oratorijai nav uvertīras, un tā iesākas ar secco rečitatīvu it kā turpinot nepabeigtu stāstu: Now there a arose a new king over Egypt, which knew Joseph…].

Pēc vēsturiski informēta atskaņojuma [HIP] priekšstatiem solisti tika izvēlēti no Tumult Ensemble, kas, ņemot vērā kora izteikto lomu un slodzi šajā oratorijā, brīžiem jaunajam [arī jauneklīgajam] sastāvam šķiet bija fizisks izaicinājums. Bet visas neveiklības tika kompensētas ar vitālo un enerģisko atdevi un atsaucību diriģentam. Tāpēc vēlēsim pieredzes iespējas un panākumus jaunajam ansamblim! Starp solistiem gribētos izcelt altu Susanna Paabumets, kura iepriecināja ar tembrāli silto un tehniski izlīdzināto skanējumu.

Neskatoties uz to, ka G.F. Hendeļa radītās dzirkstošās pasāžas un skaņu salūts brīžiem baznīcas akustikā saplūda viena mutulī, šis bija tik ļoti atbilstošs un pacilājošs festivāla atklāšanas koncerts. Vakars lieliski prezentēja igauņu senās mūzikas kopienu kā spilgtu un motivētu, ar pieredzi un pēctecību.

##

Festivāla nākamā diena iesākās ar koncertu Hāpsalas Svētā Jāņa baznīcā, kas, tāpat kā Hāpsalas Doma baznīca, ir īpaša tās vēstures un saglabātā mantojuma dēļ. Pieejamā informācija liecina, ka baznīcas pamatos ir labības klēts un pirmo reizi rakstveidā tā minēta 1513. gadā. Baznīcā ir Joahima Vintera (Joachim Winter) 1630. gadā veidotā akmens altāra siena, kas ir Ziemeļeiropas lepnums. Tāpat ir saglabājusies baroka stila kancele ar kokgriezumiem, kas datēta ar 1707. gadu, un viens no diviem baznīcas zvaniem ir saglabājies no 1590. gada.

2024. gads paliks igauņu-latviešu senās mūzikas kopienas vēsturē, jo latviešu instrumentu meistars Kaspars Putriņš sadarbībā ar igauņu taustiņinstrumentālistu, komponistu un pasniedzēju Tāvi Kerakmē (Taavi Kerikmäe) uzbūvējis 1721. gadā meistara Gottfried Silbermann radītā cembalo d'amour kopiju. Oriģinālais instruments nav saglabājies, pieejamas vien divas skices. Instrumenta nosaukums cembalo d'amour un iespaidīgi lielais korpuss liek domāt, ka instrumenta skaņa ir tuvināta klavesīna skaņai, tomēr pēc uzbūves, skanējuma un spēles tehnikas principiem tas vairāk ir radniecīgs klavihordam.

Instrumenta atklāšanas koncertā kopā ar Tāvi Kerikmē ar kannelēm un arpanetu uzstājās arī Anna-Līsa Ellere (Anna-Liisa Eller), piedāvājot koncertprogrammu, kas veltīta Dāvida Kelnera (David Kellner, 1670–1748) mūzikas izpētei. Ar minēto mūziķu tandēmu Latvijas klausītāji tika iepazīstināti salīdzinoši nesen Baltijas mūzikas dienās 2023. gadā. Rīgas koncertā notika iepazīšanās arī ar komponista Dāvida Kelnera mūziku, kas oriģināli rakstīta lautai, bet duets Ellere/Kerikmē izveidojuši brīnišķīgus pārlikumus klavihordam un kanelei.

Dāvids Kelners ir vācu izcelsmes komponists, ērģelnieks, dzejnieks un skolotājs, kurš studējis Tartu, turpat arī ieprecējies, bijis arī Tartu zviedru baznīcas ērģelnieks. Iepriekš ar D. Kelnera mūziku nebiju pazīstama, šis tiešām bija atklājums. D. Kelners ir ne tikai Johana Sebastiāna Baha laikabiedrs, bet abu dzīves ir krustojušās arī lokālā tradīcijā. Koncertā itin bieži pieķēru sevi pie sajūtas, ka atsevišķas muzikālās domas šķiet tik bahiskas. Muzikālie priekšnesumi mijās ar koncentrētiem stāstījumiem par D. Kelneru un saistību ar cembalo d'amour, kas ticis uzbūvēts D. Kelnera muzikāli apdāvinātajai audžumeitai Regīnai Ģertrūdei Kēnigai (Regina Gertrud König), kura, iespējams, ir pirmā igauņu komponiste sieviete [skaņdarbu meklējumi līdz šim nav nesuši rezultātus].

Koncertā valdīja īpaša, pieklusināta dinamika, jo klavihorda skaņa ir maiga un klusa, no publikas tas prasīja lielu iejūtību un disciplīnu, kas visus apbalvoja ar kaut ko tik pārpasaulīgi netveramu un gaistošu. Jāpiekrīt mana labākā drauga sajūtai par salīdzinājumu ar smaržu pasauli.

Šī koncerta pēcgarša bija tik īpaša, ka bija mazliet žēl doties uz nākamo koncertu, lai arī tas manos plānots bija paredzēts kā festivāla notikums Nr.1. Bet paļāvos uz gūto pieredzi senās mūzikas festivālos, ka divi koncerti dienā iekļaujas manas klausīšanās pieredzes komforta līmenī, nezaudējot spēju iedziļināties un izbaudīt. Un tā ir arī paļaušanās uz festivāla māksliniecisko koncepciju un pieredzi, ka koncerti spēj viens otru papildināt.

###

Festivāla otrās dienas noslēgums, atgriežoties Hāpsalas Domā, pārsniedza visas gaidas. Senās mūzikas ansamblis Floridante, atzīmējot 10 gadu pastāvēšanas jubileju, kopā ar Somijas baroka orķestra (FiBO) solistiem un soprānu Mariju Valdmā (Maria Valdmaa) ieveda klausītājus agrīnā vācu baroka lūgšanā. Koncerta pirmā vijole Entonijs Marīni (Anthony Marini, FiBO) jau ar pirmo solo iznācienu caur klausītāju rindām pārliecinoši radīja sajūtu, ka šis ir notikums. Izcili pārdomāta programmas koncepcija, lieliska ansambļa saspēle un gaumīga pārvietošanās. Tāpat drosmīgi un atzinīgi vērtējams pavērsiens, piedāvājot pirmatskaņojumu, kas nebija kāds arhīva atradums vai jauna transkripcija, bet igauņu komponista Marta Matisa Lilla (Märt-matis Lill) kompozīcija Preludio in g (2024). Pirmatskaņojums lieliski iederējās šķietami skaidrā un pašpietiekamā 17. gadsimta mūzikas programmā. Šis bija lielisks piemērs, kā veidot tiltus pāri laikmetiem.

Liels prieks un gods jau pavisam drīz būs uzņemt Latvijā ansambļa Floridante solistus, kā arī koncertmeistaru Entoniju Marīni no FiBO, realizējot projektu kopā ar ansambļa Ars Antiqua Riga solistiem, atskaņot Johana Valentīna Mēdera (Johann Valentin Meder, 1649–1719) un Dītriha Bukstehūdes (Dieterich Buxtehude, 1637–1707) mūziku.

Man festivāls diemžēl beidzās ar otrās dienas noslēgumu, bet noteikti ar lielu interesi klausītos arī festivāla turpinājumu: kopprojektu, kas apvieno mūziķus no Itālijas, Vācijas, Francijas un Igaunijas, kura fokusā ir virtuozais zviedru tautas mūzikas instruments taustiņvijole (nyckelharpa) ar J. S. Baha mūzikas programmu. Īpašs notikums noteikti bija arī ansambļa La Grande Chapelle (Spānija) koncerts ar komponista Tomasa Luisa de Viktorijas (Tomás Luis de Victoria, c.1548–1611) mūziku. Savukārt noslēdzošajā festivāla dienā norisinājās trīs notikumi: jauno mūziķu meistarklases noslēguma koncerts, Vīnē bāzētā ansambļa Trio Sfacciato koncerts ar itāļu baroka mūziku, un festivālā noslēguma koncerts ar FiBO solistiem programmā “Pāri robežām”.

Hāpsala un senās mūzikas festivāls ir mans šīs vasaras TOP atklājums un notikums. Festivāla organizatoru komanda jau ir izsludinājusi nākamā gada norises laiku.

Liekam kalendārā: 24.–27. jūlijs, 2025!

p.s. šis atskats ir tapis pateicībā par to, ka, neraugoties uz pilnīgi nesaprotamām, ļaunām izdarībām pasaulē, tomēr brīnišķīgu cilvēku dēļ notiek arī daudz labā. mūzika ir LABA un mums visiem nepieciešama. ja nekad neesi bijis, tad noteikti aizbrauc uz Hāpsalu! nepilnu četru stundu attālumā no Rīgas reizi gadā var piedzīvot vēsturisku, vērienīgu un kvalitatīvu senās mūzikas festivālu.

ceļotāja vulgaris piezīmes

Hāpsala noteikti ir brīnišķīgs gala mērķis gan vēstures interesentiem (seni dievnami, pils komplekss, parki, promenāde etc.), gan kultūras festivālu baudītājiem (bez senās mūzikas festivāla ir Baltās dāmas laiks, Baltās naktis, Blūza festivāls, etc.), arī gardēžiem būs ko baudīt (pēc kolēģes ieteikuma pusdienoju restorānā Dietrich – izcilas jūras veltes, kas par kūkām!), lieliski SPA centri. Nakšņošanai ir ļoti plašs apartamentu piedāvājums (runā, ka labāks un izdevīgāks par viesnīcu piedāvājumu), tāpat ļoti tuvu vecpilsētai, ainaviskā vietā ir iespēja bez maksas novietot kemperi.

Hāpsala ir brīnišķīgs galamērķis arī ģimenēm ar bērniem – pils kompleksa spēļu laukums, netālu parkā ir brīvpieejas piedzīvojumu taka, iecienīts ir aktivitāšu centrs bērniem Iloni Imdemaa [Ilonas Brīnumzeme]. Centrs izveidots par godu igauņu izcelsmes zviedru māksliniecei Ilonai Vīklandei (Ilon Wikland), kura bērnību pavadījusi Hāpsalā. Vīklande ir pazīstamās zviedru rakstnieces Astridas Lindgrēnas (Astrid Lindgren) bērnu grāmatu ilustratore.

saistītās saites
Hāpsala: https://www.visitestonia.com/en/haapsalu
Hāpsalas senās mūzikas festivāls: https://www.studiovocale.ee/en/
festivāla fb: https://www.facebook.com/haapsaluvanamuusikafestival
Toomas Siitan: https://www.etis.ee/CV/Toomas_Siitan/eng
Saale Fischer: https://www.saalefischer.net/
Livonija: https://enciklopedija.lv/skirklis/150531-Livonija
Stephen Layton: https://www.stephenlayton.com/
Kaspars Putriņš: http://www.hzp.lv/darbnica.htm
David Kellner: http://www.tabulatura.com/davidkellner.pdf
ansamblis Floridante: https://floridante.org/en/home/
Finnish Baroque orchestra (FiBO): https://fibo.fi/en/orchestra/
REMA: https://www.rema-eemn.net/
restorāns DIETRICH: https://dietrich.ee/en/
bērnu aktivitāšu centrs Iloni Imdemaa https://salm.ee/en/ilons-wonderland/
pils komplekss: https://linnus.salm.ee/en/

JA PAMANĪJI KĻŪDU UN TĀ NELIEK MIERU, VAI ARĪ VIENKĀRŠI VĒLIES SAZINĀTIES, TAD DROŠI RAKSTI: KRISTIANA.VAICKOVSKA@GMAIL.COM